Get Adobe Flash player

Latvijas putnu skaita pārmaiņas pēdējos piecos gados

A. Auniņš, I. Mārdega "Latvijas parasto putnu skaita pārmaiņas pēdējos piecos gados", Putni dabā 2010/1-2; 22.

 

Putnu skaita pārmaiņu īstermiņa (kopš 2005. gada) tendenču analīze veikta 98 Latvijā ligzdojošām putnu sugām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis to sugu skaits, kurām var ticami novērtēt skaita pārmaiņu virzienu. Statistiski būtiski ligzdojošo pāru skaits ir mainījies 37 sugām – sešām tas ir samazinājies, bet 31 – palielinājies. Divām sugām populācijas bijušas stabilas, bet pārējām tendences vēl nav skaidras. Reģistrētās pārmaiņas visām analizētajām sugām apkopotas 1. tabulā. Skatoties tabulu, var rasties jautājums – kādēļ starp sugām, kuru skaits ir mainījies būtiski (izceltās sugas), nav daudzas no tām, kurām ir konstatētas daudz lielākas procentuālās skaita pārmaiņas? Tas tādēļ, ka šo pārmaiņu ticamība nav tik augsta – vai nu aprēķiniem bijis pieejams ļoti mazs datu apjoms (piemēram, suga konstatēta tikai nedaudzos maršrutos, un tādēļ lielu lomu var spēlēt nejaušība), vai arī sugas skaits pa gadiem ir izteikti svārstījies. Izceltas ir tās sugas, kam notikušo pārmaiņu (vai skaita stabilitātes) ticamība ir augstāka par 95%.

 

Populācijas lieluma pārmaiņas 98 putnu sugām, salīdzinājumā ar 2006. gadu, un vidējā ikgadējā pārmaiņa. Izceltas tās sugas, kam tendence ir statistiski ticama,– sugas, kam ligzdojošo pāru skaits pieaug, ir zilas, kam samazinās – sarkanas, bet kam stabils – zaļas.

Latviski

Latīniski

Pārmaiņa pret 2006. g. (%)

Vidējā ikgadējā pārmaiņa (%)

Baltais stārķis

Ciconia ciconia

-9,76

-0,96

Meža pīle

Anas platyrhynchos

43,01

15,84

Gaigala

Bucephala clangula

253,73

21,43

Lielā gaura

Mergus merganser

128,04

10,07

Niedru lija

Circus aeruginosus

40,13

9,81

Vistu vanags

Accipiter gentilis

-25,00

-10,44

Zvirbuļvanags

Accipiter nisus

200,00

24,57

Peļu klijāns

Buteo buteo

-43,40

-12,45

Mežirbe

Bonasa bonasia

-30,31

-22,18

Rubenis

Tetrao tetrix

-26,56

-4,64

Grieze

Crex crex

-31,38

-3,87

Dzērve

Grus grus

62,98

12,02

Ķīvīte

Vanellus vanellus

0,41

-6,67

Mērkaziņa

Gallinago gallinago

5,10

1,22

Sloka

Scolopax rusticola

-41,67

-21,68

Meža tilbīte

Tringa ochropus

-32,26

-9,30

Mājas balodis

Columba livia domest.

170,06

12,09

Meža balodis

Columba oenas

38,71

26,77

Lauku balodis

Columba palumbus

4,15

3,81

Parastā ūbele

Streptopelia turtur

88,33

5,31

Dzeguze

Cuculus canorus

-13,53

-4,11

Svīre

Apus apus

1364,51

145,79

Tītiņš

Jynx torquilla

-42,12

-6,47

Pelēkā dzilna

Picus canus

7,82

12,42

Melnā dzilna

Dryocopus martius

25,93

4,66

Dižraibais dzenis

Dendrocopos major

30,08

15,69

Vidējais dzenis

Dendrocopos medius

-0,15

-8,31

Baltmugurdzenis

Dendrocopos leucotos

-7,67

-0,22

Mazais dzenis

Dendrocopos minor

-32,00

2,43

Sila cīrulis

Lullula arborea

51,64

10,50

Lauku cīrulis

Alauda arvensis

25,1

8,93

Bezdelīga

Hirundo rustica

-4,42

4,01

Mājas čurkste

Delichon urbica

52,58

12,3

Koku čipste

Anthus trivialis

-16,44

-4,22

Pļavu čipste

Anthus pratensis

25,72

15,72

Dzeltenā cielava

Motacilla flava

-51,99

-22,40

Baltā cielava

Motacilla alba

-9,38

5,38

Paceplītis

Troglodytes troglodytes

41,71

10,33

Peļkājīte

Prunella modularis

3,21

-1,81

Sarkanrīklīte

Erithacus rubecula

13,65

7,59

Lakstīgala

Luscinia luscinia

16,08

4,18

Melnais erickiņš

Phoenicurus ochruros

30,72

27,07

Erickiņš

Phoenicurus phoenicurus

22,51

14,17

Lukstu čakstīte

Saxicola rubetra

2,33

2,42

Akmeņčakstīte

Oenanthe oenanthe

-41,60

-9,84

Melnais mežastrazds

Turdus merula

16,64

7,09

Pelēkais strazds

Turdus pilaris

50,25

25,77

Dziedātājstrazds

Turdus philomelos

36,64

4,00

Plukšķis

Turdus iliacus

27,37

4,29

Sila strazds

Turdus viscivorus

16,12

4,56

Kārklu ķauķis

Locustella naevia

34,24

6,64

Upes ķauķis

Locustella fluviatilis

13,38

-4,79

Ceru ķauķis

Acrocephalus schoenobaenus

9,57

1,50

Purva ķauķis

Acrocephalus palustris

26,90

6,93

Niedru strazds

Acrocephalus arundinaceus

-21,67

-3,25

Iedzeltenais ķauķis

Hippolais icterina

26,98

11,60

Gaišais ķauķis

Sylvia curruca

79,35

15,23

Brūnspārnu ķauķis

Sylvia communis

9,47

10,29

Dārza ķauķis

Sylvia borin

-13,86

-3,25

Melngalvas ķauķis

Sylvia atricapilla

3,11

6,11

Svirlītis

Phylloscopus sibilatrix

0,78

0,37

Čunčiņš

Phylloscopus collybita

0,87

0,40

Vītītis

Phylloscopus trochilus

-28,19

-7,62

Zeltgalvītis

Regulus regulus

2,33

5,19

Pelēkais mušķērājs

Muscicapa striata

-37,21

-10,89

Mazais mušķērājs

Ficedula parva

48,75

21,4

Melnais mušķērājs

Ficedula hypoleuca

33,17

8,99

Garastīte

Aegithalos caudatus

-6,40

0,38

Purva zīlīte

Parus palustris

35,01

-1,13

Pelēkā zīlīte

Parus montanus

-26,48

-7,81

Cekulzīlīte

Parus cristatus

73,18

19,68

Meža zīlīte

Parus ater

-19,34

11,09

Zilzīlīte

Parus caeruleus

264,76

43,32

Lielā zīlīte

Parus major

93,32

25,99

Dzilnītis

Sitta europaea

66,89

14,45

Mizložņa

Certhia familiaris

43,32

9,49

Vālodze

Oriolus oriolus

10,56

7,37

Brūnā čakste

Lanius collurio

3,39

-6,04

Sīlis

Garrulus glandarius

72,06

13,29

Žagata

Pica pica

28,41

15,51

Riekstrozis

Nucifraga caryocatactes

21,90

19,60

Kovārnis

Corvus monedula

97,93

35,82

Vārna

Corvus corone cornix

75,07

25,86

Krauklis

Corvus corax

49,03

1,80

Mājas strazds

Sturnus vulgaris

51,52

16,56

Mājas zvirbulis

Passer domesticus

51,43

19,09

Lauku zvirbulis

Passer montanus

71,56

10,19

Žubīte

Fringilla coelebs

-16,54

0,14

Zaļžubīte

Carduelis chloris

71,45

24,11

Dadzītis

Carduelis carduelis

119,12

28,97

Ķivulis

Carduelis spinus

26,05

-9,82

Kaņepītis

Carduelis cannabina

70,32

34,59

Egļu krustknābis

Loxia curvirostra

17,15

19,44

Mazais svilpis

Carpodacus erythrinus

-38,91

-9,74

Svilpis

Pyrrhula pyrrhula

13,34

8,99

Dižknābis

Coccothraustes coccothraustes

142,30

26,00

Dzeltenā stērste

Emberiza citrinella

38,58

11,02

Niedru stērste

Emberiza schoeniclus

39,51

23,99

 

Skaits samazinājies peļu klijānam, mežirbei, slokai, koku čipstei, vītītim un ķivulim. Mežirbei un ķivulim šādas tendences tika konstatētas jau iepriekšējā gadā un par to iespējamajiem iemesliem rakstījām jau iepriekš (Auniņš, Mārdega 2009). Pārējām četrām sugām tikai tagad šī tendence kļuvusi pierādāma.

Peļu klijānu skaits atkal sācis strauji sarukt pēc 2007. gada. Šī samazināšanās visticamāk saistīta ar galveno barības objektu – sīko peļveidīgo grauzēju – skaita svārstībām – to zemo pieejamību 2008. un 2009. gadā (Pupila 2009). Ir pamats sagaidīt, ka, barības resursiem atjaunojoties, ligzdojošo klijānu populācija atkal pieaugs. Tomēr klijānu skaits samazinās arī ilgtermiņā.

Slokai skaita pārmaiņas iepriekšējos gados nav analizētas. Tā kā suga ir aktīva galvenokārt krēslā un naktī, to nevar uzskatīt par ligzdojošo putnu monitoringa mērķa sugu. Tomēr, lai gan iegūtie dati nav piemēroti šīs sugas populācijas lieluma un sastopamības blīvuma novērtēšanai, mainīgums sugas sastapšanas biežumā uzskaišu laikā liecina, ka skaita pārmaiņas ir notikušas. Visbūtiskāk skaits mainījies starp 2005. un 2007. gadu, bet turpmākajos gados skaits svārstījies apmēram 2007. gada līmenī.

Koku čipstei un vītītim skaits sācis samazināties attiecīgi pēc 2007. un 2006. gada. Abas ir bieži sastopamas ar kokaudzēm saistītas ģenerālistu sugas, kuras ziemo Āfrikā. Ņemot vērā, ka abas sugas apdzīvo ļoti plašu biotopu spektru un nav cieši saistītas ar kādu specifisku biotopu, turklāt nozīmīgas pārmaiņas šo sugu apdzīvoto biotopu platībās vai pieejamībā Latvijā nav notikušas un nav konstatēta skaita samazināšanās arī citām ar kokaudzēm saistītām ģenerālistu sugām, ticamāks izskaidrojums novērotajam šo sugu samazinājumam ir nelabvēlīgi apstākļi to ziemošanas vietās Āfrikā.

Starp sugām ar skaita samazinājuma tendenci šogad vairs nav citas Āfrikā ziemojošas sugas – upes ķauķa. 2009. gadā tā populācija atkal pieauga un sugas skaita pārmaiņu tendence mainījusies no “samazinās” uz “neskaidra”.

Liels ir to sugu skaits, kuru populācijas pēdējo piecu gadu laikā pieaugušas. Pēdējās trīs ziemas Latvijā un Eiropā kopumā ir bijušas diezgan maigas. Tas atspoguļojas arī putnu skaita pārmaiņās – gandrīz visas šīs “pieaugošās” sugas (ar nedaudziem izņēmumiem) ir tuvie migranti vai daļēji nometnieki, turklāt tādi, kas Latvijā necieš no piemērotu ligzdošanas biotopu trūkuma. Tādēļ īpaši interesanti būs redzēt 2010. gada uzskaišu rezultātus. Būtu sagaidāms, ka pēc aizvadītās bargās ziemas ligzdošanas teritorijas šogad būs aizņēmis mazāks skaits šo sugu pārstāvju.

Divām sugām – čunčiņam un žubītei – skaits šajos piecos gados bijis stabils. Tas nozīmē, ka šajā laikā to skaits pa gadiem nav krasi svārstījies un kopējā mainība bijusi mazāk nekā 1% robežās.

Ar lauksaimniecības zemēm saistītām putnu sugām un tādām, kas tajās ir pietiekami parastas, mums ir dati par skaita pārmaiņām jau kopš 1995. gada. Tie rāda, ka salīdzinājumā ar 20. gs. 90. gadu vidu, ir ievērojami sarucis peļu klijānu skaits un šī lejupslīde turpinās joprojām. Gluži pretēji skaits mainījies dzērvei. Vēl 20. gs. 90. gadu sākumā tā ārpus purviem bija ļoti reta, bet tad tās skaits pieauga, jo suga sāka strauji aizņemt jaunus, līdz šim neizmantotus biotopus – bebraines, mitras lauksaimniecības zemes u.tml.

Līdz 21. gs. pirmās dekādes pirmajai pusei strauji saruka pļavu čipstu skaits. Tas notika gan tādēļ, ka daļa pļavu un ganību tika uzartas, bet arumos suga dzīvo daudz zemākā blīvumā, gan arī tādēļ, ka daudzas agrākās lauksaimniecības zemes tika pamestas un pamazām aizauga ar kokiem un krūmiem, tā kļūstot pļavu čipstei nepiemērotas. Šajā laikā strauji pieauga koku čipstes skaits – pļavu čipstei nederīgās teritorijas kļuva piemērotas koku čipstei. Pēdējos gados pļavu čipstu skaits ir atkal pieaudzis, bet tagad samazinās koku čipstu skaits.

 

Ja šajā pārpublikācijā ir kādas nesakritības ar oriģinālo publikāciju, par patieso lūdzam uzskatīt oriģinālo drukāto publikāciju.
Meteriāls no žurnāla "Putni dabā". Redaktors A.Bušs