Get Adobe Flash player

Melnais stārķis - 2008. gada putns

Rezultāti

 

M. Strazds "Melnais stārķis - 2008. gada putns". Rezultāti. Putni dabā 2009/1; 6

Teksts un foto / putnubildes.lv

 

Ievads

Kad melnais stārķis tika apstiprināts par 2008. gada putnu, jādomā, ka diezgan "liels svars" par labu šīs sugas izvēlei bija faktam, ka melno stārķu skaits Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas ir samazinājies gandrīz divas reizes. Turklāt daudzas no agrāk zināmajām melno stārķu ligzdām ir gājušas bojā, ne visām esošajām ir izveidoti mikroliegumi, un sugai jau ilgāku laiku ir ļoti sliktas ikgadējās ligzdošanas sekmes. Tāpēc gada putna akcijai bija vairāki mērķi.

Pirmkārt, protams, vākt ziņas par melnā stārķa novērojumiem visā Latvijā, kā arī aicināt meklēt ligzdas teritorijās, kur putni dzīvo, bet pašreizējā ligzda nav zināma. Tad – nodrošināt no jauna atrasto ligzdu aizsardzību un panākt, lai mikroliegumi tiktu ierosināti arī visām pārējām zināmajām ligzdām, kuras vēl nav aizsargātas. Zinot, ka viens no problēmu cēloņiem ir nepareizā laikā veikta mežsaimnieciskā darbība, vienlaikus ar ziņu vākšanu par melno stārķi izlēmām veikt aptauju par sabiedrības attieksmi arī pret šo jautājumu.

Gads ir pagājis. Tagad laiks izvērtēt, kā mums ir veicies ar iecerēm, un paskatīties, kā tad Latvijā klājas 2008. gada akcijas "galvenajam varonim" – melnajam stārķim.

 

Aptauja par mežsaimniecības ietekmi

Tā kā par aptaujas dalībnieku viedokli attiecībā uz mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem ir sagatavots atsevišķs materiāls (sk. XXX), šeit būs runa tikai par to aptaujas daļu, kas attiecas uz melno stārķi. Līdz 2008. gada 26. novembrim, kad tika apkopoti aptaujas rezultāti, aptaujā pavisam piedalījās 435 cilvēki. No tiem 417 bija atzīmējuši, vai viņi ir vai nav novērojuši melno stārķi. No atbildējušajiem 173 jeb 41% melno stārķi jebkad dzīvē bija redzējuši. Tā kā šo novērojumu izvērtēšanu uzsākām tikai decembrī, precīzāku informāciju par to, kā sadalās novērojumi pa gadiem, pagaidām sniegt nav iespējams. Var tikai pateikt, ka diezgan liela daļa (vismaz puse) novērojumu ir no senākiem laikiem. Šā iemesla dēļ pagaidām nav pabeigts arī cits šajā gadā iecerētais darbs – precīzi izvērtēt pašreizējo melnā stārķa populācijas lielumu. Ir tikai pilnīgi skaidrs, ka melno stārķu skaits ir ievērojami (vismaz divas reizes) samazinājies, salīdzinājumā ar 20. gs. 90. gadu sākumu.

Tāpēc melnā stārķa populāciju Latvijā 2008. gadā joprojām vērtējam kā 500–700 pārus lielu, taču "ir sajūta", ka viņu skaits ir tuvāks 500, nekā 700. Cerams, ka šo jautājumu būs iespējams precizēt vistuvākajā laikā, iespējams, nākamajā "Putni dabā" numurā.

 

Ligzdu aizsardzības nodrošināšana

Šis ir gada putna akcijas plāna punkts, kurā nepārprotamu sasniegumu tieši 2008. gada laikā nav pārāk daudz, taču kopējo rezultātu tomēr var uzskatīt par pozitīvu. 2007. gadā (stāvoklis 1. septembrī), gatavojoties apspriedei par apdraudēto sugu stāvokli Latvijā, no tajā brīdī zināmām "dzīvām" 275 melno stārķu ligzdām aizsargātas (mikroliegumos vai citādi) bija tikai 104 ligzdas (138 mikroliegumos). 2008. gada augustā, gatavojot pārskatu par apdraudēto sugu stāvokli Latvijas mežos, situācija bija šāda – pavisam pēc Valsts Meža dienesta (VMD) datiem ir izveidoti 164 mikroliegumi (kopā 2938,6 ha) melno stārķu ligzdām. No tiem 152 ir vai ir bijušas melno stārķu ligzdas (pārējie ir kļūdaini nosaukti par melnā stārķa mikroliegumiem, lai gan tajos ligzdo mazais ērglis, citas aizsargājamas sugas vai, dažos gadījumos, pat vistu vanags vai peļu klijāns). Savukārt reālas ligzdas ir 111 mikroliegumos, citos tās šobrīd ir nokritušas. Vēl seši ligzdošanas iecirkņi ar četrām pašlaik esošām ligzdām atrodas nacionālo parku vai rezervātu stingrās aizsardzības zonās. Līdz ar to kopā aizsargātas ir 170 ligzdošanas vietas. Ja salīdzina šo skaitli ar vidējo populācijas lielumu, tad aizsardzībā atrodas 28% no ligzdošanas vietām. Šajā gadījumā nevar un nevajag runāt par pāriem, jo aizsardzība attiecas uz teritorijām. Turklāt nozīme sugas aizsardzības statusa nodrošināšanā ir tieši būtisku ligzdošanas vietu saglabāšanai (sk. "Pāru maiņa ligzdā"). Tāpēc arī šos formāli "tukšos" mikroliegumus jāpieskaita reāli nozīmīgajai, aizsargātajai platībai. Tomēr pagaidām situāciju kopumā nevar uzskatīt pat par apmierinošu, kamēr aizsargāta nav vairāk nekā puse (vēlams vismaz 2/3) no ligzdošanas teritorijām, kurās ir zināmas vai ir bijušas ilggadīgas ligzdas.

Tā kā mikroliegumu pieteikumi ir dažādās stadijās – citiem tiek labotas dažādas tehniskas kļūmes (kļūdaini norādītas aizsargājamo nogabalu platības u.tml.), citi tiek saskaņoti ar īpašniekiem un pašvaldībām – tad nevar nosaukt pat kopējo sagatavoto mikroliegumu skaitu. Tie 15 objekti, kurus paspēja jau pilnībā noformēt un apstiprināt 2008. gada laikā, radītu ļoti nepareizu priekšstatu. Svarīgākais ir tas, ka mikroliegumu veidošana zināmajām un jaunatrastajām ligzdām ir izkustējusies no nulles punkta. Dažādās sagatavošanas vai apstiprināšanas stadijās pašlaik ir mikroliegumi vēl vismaz 30 ligzdām, un ir liels pamats cerēt, ka līdz nākamās sezonas sākumam absolūti lielākajai daļai ligzdu, kam mikroliegumu vēl nav, tie tiks vai nu jau izveidoti, vai vismaz ierosināti.

 

Jauno ligzdu meklēšana

Šajā jomā sasniegumu ir bijis krietni vairāk. Gadu uzsākot, bija cerība, ka akcijas rezultātā varētu atrast kādas 10 jaunas ligzdas, tradicionālo ikgadējo 4–5 vietā. Rezultāti pārspēja plānus trīskārt. Kopā šajā gadā ir atrastas 30 iepriekš nezināmas melno stārķu ligzdas, kuru sugas piederība ir pārbaudīta. Vispār ziņotu jaunu ligzdu ir vēl vairāk. Tomēr pieredze liecina, ka tikai mazliet vairāk nekā puse no domātajām stārķa ligzdām tādas arī izrādās pēc pārbaudes. Pārējās ir dažādu plēsējputnu ligzdas vai nav atrodamas vispār. Tāpēc nepārbaudītās ligzdas šajā skaitā pagaidām neiekļausim. Atrasto ligzdu starpā ir gan pilnīgi jaunas, šajā pavasarī uzbūvētas ligzdas, gan pāris tādu, kuras savā vietā bijušas vismaz gadus 20, ja ne vairāk. No atrastajām ligzdām 22 ir valsts mežos, 8 pārējos mežos (privātos un pašvaldību).

2008. gads ir vislabākais arī ligzdošanas sekmju analīzei ievākto izmantojamo datu apjoma ziņā. Tā 2007. gada datu analīze tika balstīta uz 149 teritorijās esošu 162 ligzdu pārbaudēm, kamēr 2008. gadā – uz 206 ligzdām 187 teritorijās. Šajā gadā ir apsekots vairāk nekā jebkad (103, salīdzinot ar 95 2007. gadā un 96 2006. gadā) apdzīvotu ligzdu un bijis otrs lielākais jebkad vienā gadā pārbaudītais sekmīgu ligzdu skaits – 56 ligzdas (vairāk – 57, pievienojot retrospektīvi iegūto informāciju, ir tikai 2005. gadā).

 

Interesantākie jaunumi

Šajā gadā izdevās uzzināt arī vairākas būtiskas lietas par melnā stārķa populācijas stāvokli un pat dažus interesantus tā bioloģijas aspektus. Viena no lielākajām problēmām melnajam stārķim Latvijā kopš 20. gs. 90. gadu vidus ir ļoti lielais neproduktīvo ligzdu īpatsvars. Tas nosaka melnā stārķa skaita samazināšanos ilgākā perspektīvā – pēc paaudzes nomaiņas, kas melnajam stārķim ir apmēram 8–10 gadi, sāk trūkt jauno putnu, kas aizņemtu iepriekšējās paaudzes vietu. Šajā gadā konstatējām divas būtiskas lietas, kas ietekmē neproduktīvo ligzdu skaitu.

 

Partneru trūkums

Daļa ligzdu ikgadējās pārbaudēs tiek traktētas kā "pavasarī apmeklētas". Šāda uzvedība putniem ir raksturīga tad, ja ligzda iepriekšējā gadā bijusi izpostīta un tiek "šajā", t.i., pārbaudes gadā pamesta, pārceļoties uz citu vietu. Pēc viena vai dažiem apmeklējumiem agri pavasarī ligzdā vairs nekas nenotiek, un attiecīgais pāris, visticamāk, uzbūvē jaunu ligzdu citur. Tādēļ šādas ligzdas attiecīgā gada produktivitātes aprēķinos netiek iekļautas, jo iespējami uzbūvētā jaunā ligzda paliek neatrasta un sekmes tajā nav zināmas. Tomēr iespējami (daudzi?) gadījumi, kad šādi izpaužas partnera trūkums. Vientuļais putns, neatrodot partneri, zaudē interesi par ligzdu vai apmeklē to ļoti neregulāri, radot iespaidu, ka ligzda pamesta. Tomēr viņš citur neligzdo, tāpēc pareizi būtu traktējams kā neproduktīvs "pāris". Par šādiem gadījumiem liecina situācijas, kad šķietami pamesta, bet apmeklēta ligzda nākamajā gadā ir apdzīvota un sekmīga – vai nu tādēļ, ka putnam ir izdevies atrast jaunu partneri, vai pat nomainījies viss pāris. Šā gada pavasarī pie divām jaunatrastām ligzdām novērojām vienlaikus pa trim savstarpēji konfliktējošiem putniem – pāri un trešo putnu blakus zarā, vai pretī pārim ligzdā. Abas šīs ligzdas vēlāk izrādījās neproduktīvas, un viena no tām, visticamāk, tiktu traktēta tieši kā "pavasarī apmeklēta", t.i., neapdzīvota, ja nebūtu putniem uzskrējuši virsū tieši konflikta brīdī. Šādi konflikti un arī Igaunijā pie stārķa ligzdas pieliktā kamera, kurā nofilmēts līdzīgs konflikts, visticamāk, liecina tieši par partneru trūkumu, tātad par vēl sliktāku populācijas stāvokli, nekā tas pašlaik šķiet.

 

Iespējamā DDT ietekme

Informācija par to, ka Latvijas (un apkārtējo valstu) melnā stārķa populācija varētu būt nozīmīgi saindēta ar DDT vai līdzīgām ķimikālijām, ir sliktākais un laikam arī svarīgākais no šā gada jaunumiem. Vienīgais labais šajā ziņā ir tas, ka tā beidzot ir konstatēta, jo, visticamāk, kā problēma pastāv jau labu laiku.

2008. gada aprīlī 5. melno stārķu ekoloģijas konferencē Uzlinā (Rumānijā) ungāru kolēģi konferences dalībniekus iepazīstināja ar novērojumu ar kameru aprīkotajā stārķa ligzdā Ungārijā. Vispirms filmētajā materiālā varēja pamanīt, ka viena no olām ligzdā ir bojāta, bet nākamajā dienā perējošais putns to izsviež no ligzdas. Pie pirmās izdevības pēc dažām dienām ungāru kolēģi apmeklēja ligzdu un, savākuši olas atliekas, nodeva tās laboratorijā ķīmiskām analīzēm. Olā tika konstatētas DDT klātbūtnes pēdas. Tā kā nekā vairāk par šo vienu novērojumu nebija un nevienam no konferences dalībniekiem nebija arī nekādas informācijas par to, vai konstatētais ķimikāliju daudzums ir vai nav būtisks, uz vietas apspriedām tikai variantus, kā to varētu noskaidrot.

Tomēr, tā kā zem ligzdām atrasto olu čaumalu daudzums arī Latvijā bija pietiekami liels, lai tam pievērstu uzmanību, 2008. gadā, veicot ligzdu pārbaudes, šim jautājumam tika pievērsta speciāla uzmanība. Izrādījās, ka šis faktors ir daudz nozīmīgāks, nekā šķita līdz šim. Turklāt ligzdās tika atrasts arī liels daudzums vanckaru. Kopējais zināmo vanckaru un neizšķīlušos olu īpatsvars no 2008. gadā pārbaudītajām ligzdām bija vismaz 32 jeb 14,7% no 217 olām. Savukārt trim no šīm olām izmēri bija mazāki par jebkad reģistrētajiem minimālajiem izmēriem šai sugai vispār, bet zināmais neproduktīvo olu vidējais tilpums bija būtiski mazāks par normālu olas vidējo tilpumu. Tas liecina par ļoti ticamu DDT vai tā sadalīšanās produktu ietekmi. Lai to noskaidrotu, Latvijas Universitātē ir uzsākts speciāls projekts.

Viens no iemesliem, kas ietekmē melnā stārķa ligzdošanas sekmes, ir ķīmiskais piesārņojums. Viena no šāda piesārņojuma izpausmēm ir palielināts neizšķīlušos olu un vanckaru skaits.

 

Pāru maiņa ligzdā

Trešais interesantākais jaunums, ko šajā gadā uzzinājām, ir ļoti nozīmīgs no ligzdošanas vietu aizsardzības viedokļa. Līdz šim tradicionāli tika uzskatīts, ka ikgadēji apdzīvotu ligzdu aizņem visu laiku viens un tas pats pāris, vai vismaz tas pats tēviņš (melnajam stārķim, līdzīgi kā baltajam, tēviņš ir tas putns no pāra, kas "tur" ligzdu). 2006. gada pavasarī, sagaidot no Āfrikas Vari, nofilmētajā materiālā konstatējām, ka arī Vara partnere ir ar gredzenu, turklāt gredzenota Latvijā. Tajā gadā gredzenus nolasīt neizdevās, jo putniem nebija mazuļu, līdz ar to pie ligzdas tie uzturējās maz. Lai noskaidrotu šā putna (kas būtu pirmais Latvijā gredzenotais putns, kurš Latvijā atrasts arī ligzdojot) izcelsmi, centāmies gredzenu lasīšanu veikt 2007. gadā. Diemžēl tas pilnībā neizdevās un vienīgais, ko Aivaram Petriņam, vairāk nekā pusi dienas pavadot pie ligzdas 22. jūlijā, izdevās konstatēt, ir tas, ka viens putns ir bez gredzena. Otru droši apskatīt neizdevās. Tobrīd, vadoties pēc iepriekš minētā viedokļa, pieņēmām, ka otrs putns joprojām ir Varis, kurš ir nomainījis partneri.

Lai jautājumu atrisinātu, nolēmām 2008. gadā tam veltīt tik daudz laika, cik nepieciešams, lai droši redzētu abus putnus. Tā kā mēs mazliet nokavējām pirmo rīta barošanu, tas izdevās, pavadot slēpnī pie ligzdas tieši 10 stundas. Abus putnus, pirms tie atstāj ligzdu pēc barošanas, izdevās arī nofotografēt. Fotogrāfijās labi var redzēt atšķirības putnu paduses apspalvojumā, dažādos knābja garumus un arī lidspalvu kopējo stāvokli (tēviņam pašlaik mainījās viena no labā spārna primārajām lidspalvām, pēc kā viņu labi varēja atšķirt arī uz vietas). Novērojumi un attēli apstiprināja, ka šajā ligzdā abi putni ir citi, ne tie, kas tepat ligzdoja 2006. gadā (tad abi putni bija gredzenoti, tagad abi ir bez gredzeniem). Tātad, labai ligzdošanas vietai ir nozīme nevis tikai vienam pārim, bet sugai kā tādai, neatkarīgi no konkrēto putnu izdzīvošanas iespējām. To varēja nojaust jau agrāk, vadoties pēc pamestu ligzdu atkal aizņemšanas, taču tagad tas ir pierādīts. Šis fakts apstiprina, cik būtiski labām, ilggadīgām melnā stārķa ligzdošanas vietām ir veidot un saglabāt mikroliegumus, neatkarīgi no ligzdu ikgadējām sekmēm.

 

Citi pasākumi

Ņemot vērā to, ka jaunatrastu ligzdu noteikšana, ja atrašanas brīdī ligzdā putna nav, var radīt problēmas pat speciālistiem un bieži ligzdas tiek atrastas pēdējā brīdī pirms nociršanas (gatavojot cirsmas), kad ātri jāpieņem lēmums par ligzdas saglabāšanu vai ne, sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) tika izdots plakāts melnā stārķa un citu biežāk atrodamo lielo ligzdu noteikšanai. Plakāts tika izplatīts visām LVM struktūrvienībām, visām VMD mežniecībām, Latvijas rajonu skolām un bibliotēkām.

 

Pateicības

Vislielāko paldies gribētu izteikt saviem ikgadējiem palīgiem stārķa ligzdu pārbaudēs, it īpaši par lielo darbu kāpšanā pie ligzdām – Valteram Prankam (79 ligzdas), Helmutam Hofmanim (27 ligzdas) un Jānim Ķuzem (10 ligzdas). Kopā ar viņiem apsekojām lielāko daļu no visām šogad pārbaudītajām ligzdām. Šogad 27 ligzdu pārbaudēs piedalījās arī brīvprātīgais no LOB Jānis Bētiņš. Paldies visiem, kuri atrada vai pārbaudīja atsevišķas ligzdas – Uģim Bergmanim, Ingai Freibergai, Zigrīdai Jansonei, Aigaram Kalvānam, Edmundam Račinskim un Jānim Reihmanim. Liels paldies arī visiem tiem LOB biedriem un citiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nebija vienaldzīgi un pauda savu attieksmi pret vienu no lielākajām melnā stārķa problēmām – mežizstrādi pavasara periodā.

 

Nobeigums

Kopumā jāatzīst, ka jauniegūtās zināšanas par melnā stārķa stāvokli nav pārāk iepriecinošas. Diemžēl, lai gan mazuļu skaits sekmīgā ligzdā 2008. gadā bija labāks par vidējo pēdējo desmit gadu laikā (2,65 kopš 1999.g., un attiecīgi 2,93 – 2005.g., 2,65 – 2006.g., 2,70 – 2007.g. un 2,95 – 2008. gadā), kopējās ligzdošanas sekmes ir ļoti sliktas. Tāpēc nav ne mazāko šaubu par to, ka melno stārķu skaita samazināšanās turpināsies vēl vismaz 10 gadus (vienu paaudzi) vai vēl ilgāk, jo neproduktīvo ligzdu īpatsvars arī pēdējos gados ir ļoti augsts, turklāt ar tendenci pieaugt. Ja galvenie nesekmīgas ligzdošanas cēloņi netiks novērsti un nenotiks būtiska uzlabošanās populācijas produktivitātes rādītājos, ilgā perspektīvā melnais stārķis var izrādīties viena no pirmajām mugurkaulnieku sugām, kas no Latvija teritorijas var izzust tiešas cilvēku darbības dēļ.

Tādēļ aicinām visus arī turpmākajos gados ziņot gan par ikvienu novērojumu, kas ļautu precīzāk sekot sugas populācijas stāvoklim, gan censties apzināt un palīdzēt aizsargāt pilnīgi visas šīs sugas ligzdas. Citu variantu melnā stārķa saglabāšanai Latvijā nav.

 

Ja šajā pārpublikācijā ir kādas nesakritības ar oriģinālo publikāciju, par patieso lūdzam uzskatīt oriģinālo drukāto publikāciju.
Meteriāls no žurnāla "Putni dabā". Redaktors A.Bušs