Get Adobe Flash player

Vai medības var palīdzēt mednim?

V. Ķerus "Vai medības var palīdzēt mednim?" Putni dabā 2010/1-2; 4

 

Pagājušā gada sākumā LOB padome un citi medību lietās ieinteresētie ornitologi vienojās par LOB nostāju medību jautājumā (sk. “Putni dabā” 2009/3 numuru), apzinoties, ka ilgtspējīgas medības var nodrošināt plašākas sabiedrības (t.i., arī mednieku) interesi par tās vai citas sugas aizsardzību. Savā nostājas dokumentā pateicām arī to, ka nelabvēlīgā aizsardzības stāvoklī esošu sugu medības nav pieļaujamas, ja vien vienlaikus netiek veikti pasākumi, kas palīdz sugām atgriezties labvēlīgā stāvoklī. Visievērojamākā suga, ko šis punkts skar pavisam tieši, ir 2010. gada putns – mednis.

 

Riestojošs medņa gailis. © A. Petriņš

 

Par sugas stāvokli

Vienkāršoti sakot, “nelabvēlīgs aizsardzības stāvoklis” nozīmē to, ka suga tuvojas savai izmiršanai, t.i., populācija samazinās. Vai tas attiecas uz medni? Tāda īsta medņu monitoringa, kas dotu pārliecinošu informāciju par medņu populācijas svārstībām, Latvijā nav, tāpēc jāiztiek ar tām informācijas druskām, kas ir mūsu rīcībā. Visilgākā datu rinda ir Valsts mežu dienesta veiktās uzskaites, kas parāda skaita lejupslīdi ilgstošā laika periodā, taču šo datu ticamība var būt stipri apšaubāma, kaut vai tāpēc, ka nav īsti skaidras sistēmas, kā tie tiek ievākti. Salīdzinot abus Latvijas atlantus (sk. rakstu par mežiem) un datus par 20. gs. pirmo pusi, redzam, ka arī medņu izplatība gājusi mazumā. Arī medņu ekspertu veiktās uzskaites nepilnos 30 riestos liecina par negatīvu populācijas tendenci. Vienu vārdu sakot, viss, kas ir mūsu rīcībā, rāda vienā virzienā – uz leju...

 

Par medību ietekmi un citām ietekmēm

Skatoties uz šo lietu vienkārši, ir skaidrs, ka, nomedījot vienu medni, putns ir pagalam un Latvijā ir par vienu medni mazāk. Protams, medību ietekme neizpaužas gluži tik vienkārši – pagalam ir ne tikai viens mednis, bet arī riests medību rītā (vai vairākos rītos, ja pirmajā reizē medni nav izdevies nomedīt). Ja nomedīts galvenais riesta gailis, riests pajūk. Skatoties vēl plašāk, ne jau tikai medņu medības (t.i., medņa nošaušana) ir vienīgā medību saimniecības izpausme, kas negatīvi ietekmē medni. Piemēram, medņu riestu tuvumā ierīkojot meža cūku barotavas, var ne tikai “uzpumpēt” cūku skaitu, kas pārraks riestus un izēdīs medņu ligzdas, ja tādas atradīs, bet vēl lielākā mērā piesaistīt grauzējus, kas savukārt medņu riestu apkārtnei piesaista plēsējus...

 

Medības ir ļoti viegli saskatīt kā galveno ļaunumu – galu galā putns taču tiek nobeigts. Bet, lai gan Latvijā nav veikti pētījumi, kas ļautu to izvērtēt, veselais saprāts liek domāt, ka medības (vismaz medņu medības) nav būtiskākais faktors medņu lejupslīdē. Ņemot vērā to, cik ļoti dabā viss ir saistīts, ir grūti norādīt ar pirkstu uz galveno nelieti, kas pie medņu sliktā stāvokļa vainojams. Mums, cilvēkiem, protams, gribētos vainot kādu citu, piemēram, plēsējus, kā tas bieži tiek arī darīts. Nav jau melots, arī viens no aktīvākajiem medņu pētniekiem Latvijā – Māris Strazds – norāda uz plēsīgo dzīvnieku būtisko lomu medņu skaita lejupslīdē. Bet pārāk reti mēs jautājam, kas ir tas, kas ļauj plēsējiem apdraudēt medņus. Vai tās nevarētu būt jau pieminētās barotavas, kas piesaista grauzējus un līdz ar tiem arī lapsas? Vai tie nevarētu būt meliorācijas grāvji, kas palīdz riestā iekļūt Amerikas ūdelēm? Vai tie nevarētu būt izcirtumi, kas nodrošina labas medību vietas lapsām un vārnām?

 

Un ne jau tikai plēsēji... Viens no lielākajiem draudiem gandrīz jebkuram dzīvniekam mūsdienās ir dzīvotņu fragmentācija. Atceraties multfilmu par Nesu un Nesiju? Viņu starpā izauga klintis, kas neļāva satikties un radīt bērnus. Ar medni notiek tieši tas pats – lieli izcirtumi vai jebkura cita mežu pārvēršana klajumos rada nepārvaramus šķēršļus starp medņu populācijas daļām un izolētie riesti ir nolemti iznīcībai. Arī traucējums medņiem nenāk par labu. Traucējuma avoti var būt visdažādākie – ne tikai jau pieminētās medības, bet arī mežizstrādes trokšņi, autoceļi un, jā, arī pavisam nevainīgi melleņotāji.

 

Vai medības var palīdzēt mednim?

Tieši tas, cik grūti ir atbildēt uz šo jautājumu, ir radījis plašas diskusijas par medņu medību saglabāšanu. Atgādinu LOB nostājas uzstādījumu – nelabvēlīgā stāvoklī esošu sugu medības pieļaujamas tikai tad, ja vienlaikus tiek veikti pasākumi, kas nodrošina sugas stāvokļa uzlabošanos. Slikto stāvokli un virkni iemeslu, kas pie tā varētu būt noveduši, esmu ilustrējis iepriekš. Vai mednieki kaut ko dara, lai šis stāvoklis uzlabotos?

 

Jāsāk ar to, ka bieži vien nemaz nevar izdalīt tādu grupu “mednieki”, jo nereti mednieki ir Valsts meža dienesta vai AS “Latvijas valsts meži” darbinieki. Šie cilvēki ne tikai uzturas mežā un zina, kas tur notiek, bet viņiem ir arī iespējas kaut ko darīt lietas labā. Liela daļa medņu riestu mikroliegumu ir izveidoti, balstoties uz šo cilvēku sniegtajām ziņām. Ne viens vien meža ciršanas plāns ir novirzīts no medņu riestiem tieši šo cilvēku dēļ. Mednieki var būt arī tie, kas veic medņu riestu apsaimniekošanu, lai uzlabotu medņu dzīvotnes kvalitāti. Galu galā mednis ir mednieku simbols, un par simboliem ir jārūpējas.

 

Bet atkal – no otras puses... Gan Valsts meža dienestam, gan AS “Latvijas valsts meži” par medni kā aizsargājamu sugu būtu jārūpējas vienalga, vai tā ir medījama vai nē. Pats galvenais – mūsu rīcībā šobrīd nav pārliecinošu datu, ka mednieku interese tiešām nāk mednim par labu un ka mednieku labie darbi ar uzviju kompensē medību negatīvo ietekmi. Ir tikai dati, ka medņu Latvijā kļūst mazāk...

 

Sabiedrība vārās

Par vispārīgo nostāju medību jautājumā bijām vienojušies, bet mednis palika “karājoties gaisā”. Lai gan medņa medību jautājums ir “politiski jutīgs”, galu galā LOB jaunizveidotā Medību darba grupa nāca kopā un pieaicināja medņu ekspertus, lai izlemtu, ko darīt tālāk. Diskusiju rezultātā tapa vēstule Valsts meža dienestam, kurā paudām savu nostāju: medņu medības Latvijā nav pieļaujamas līdz brīdim, kad Valsts meža dienesta rīcībā būs ticami dati, kas liecinās par medņu populācijas atjaunošanos. Kā piemērotāko mehānismu medību pārtraukšanai piedāvājām nevis šo sugu svītrot no medījamo dzīvnieku saraksta, bet noteikt medņu medību moratoriju jeb nulles limitu.

 

Tā kā runājām atklātās diskusijās, pieaicinot arī mednieku interešu pārstāvjus, sabiedrības protestiem vārti bija vaļā. LOB tika pārmesta gan vēršanās pret nepareizo medņu ienaidnieku, gan savu “biznesa shēmu” veidošana. Arī “nulles limita” piedāvājums netika atbalstīts. Tas lika apdomāt, vai esam gatavi iestāties par pilnīgu medņu medību aizliegumu.

 

Jāatzīst, ka diskusijas šaurā cilvēku lokā pat LOB iekšienē emociju karstuma ziņā reizēm maz atpaliek no sarunām starp medniekiem un ornitologiem... Galu galā nonācām pie lēmuma un vienošanās ar Valsts meža dienestu, ka šogad medņu medības formāli turpinās pa vecam, bet turpmāk medības regulēs medņa sugas aizsardzības plāns, ko šobrīd saskaņā ar līgumu ar Dabas aizsardzības pārvaldi izstrādā Helmuts Hofmanis. Pirmā sanāksme sugas aizsardzības plāna apspriešanai gaidāma tagad, kamēr rakstu. Skaidrs, ka vieglas šīs diskusijas nebūs. Skaidrs ir arī tas, ka šis dokuments vai nu kļūs par būtiskāko vienošanos starp Latvijas medniekiem un ornitologiem, vai pieliks punktu medņu medībām Latvijā.

Neskatoties uz to, LOB izplatīja aicinājumu medniekiem, izprotot sugas stāvokli, līdz sugas plāna apstiprināšanai brīvprātīgi atteikties no medņu medībām.

 

 

Ja šajā pārpublikācijā ir kādas nesakritības ar oriģinālo publikāciju, par patieso lūdzam uzskatīt oriģinālo drukāto publikāciju.
Meteriāls no žurnāla "Putni dabā". Redaktors A.Bušs