Get Adobe Flash player

Zivjērgļa izpēte un aizsardzība Latvijā

A. Kalvāns, J. Granāts "Zivjērgļa izpēte un aizsardzība Latvijā", Putni dabā 2008/1; 20

 

Ievads

Zivjērgļu skaits Eiropā nepārsniedz 10 000 ligzdojošu pāru, tāpēc, saskaņā ar Eiropas apdraudēto putnu sugu sarakstu, zivjērglis atzīts par retu sugu (BirdLife International 2004). Arī Latvijā zivjērglis ir reti sastopams un ierakstīts īpaši aizsargājamo putnu sugu sarakstā. Līdz šim zivjērgļa izpēte un aizsardzība Latvijā notika samērā epizodiski. Pastiprināta uzmanība šai sugai tika pievērsta 20. gs. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Šajā periodā tika veikta sistemātiska zināmo ligzdu kontrole un jaunu teritoriju meklēšana, kā arī veidoti īpaši aizsargājamie meža iecirkņi ligzdošanas teritoriju aizsardzībai (Kreilis 1991).

Līdz šim nav bijis skaidrs, kāds ir sugas aizsardzības stāvoklis Latvijā – cik lielai populācijas daļai ir nodrošināta ligzdošanas teritoriju aizsardzība, vai zivjērgļu skaits palielinās vai samazinās utt. Tāpēc pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma šai sugai atkal tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. 2007. gadā tika uzsākts Latvijas Dabas fonda projekts "Zivjērglis". Projekta galvenais mērķis ir nodrošināt sugas aizsardzību Latvijā. Lai to sasniegtu, nepieciešams veikt sekojošus pasākumus – apzināt pašreizējo sugas stāvokli, nodrošināt zināmo ligzdošanas teritoriju aizsardzību, veikt sugas izpēti un populācijas monitoringu, izglītot sabiedrību.

 

Pašreizējā situācija

Izvērtējot visus 2007. gada novērojumus un ņemot vērā samērā labu senāk zināmo vietu apsekotību, ligzdojošo zivjērgļu pāru skaits 2007. gada varētu būt vismaz 110. Tas sakrīt ar līdzšinējo skaita vērtējumu – 100–150 pāri (Kreilis 1991), taču satraukumu rada apstāklis, ka 2007. gadā bija apdzīvotas mazāk par pusi no vēsturiski zināmajām teritorijām. Īpaši tas ir izteikts Kurzemē. Pēc pirmā gada grūti spriest, vai tā ir skaita samazināšanās, vai tikai ligzdošanas teritoriju maiņa. Zivjērglis 2007. gadā nav novērots Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Krāslavas, Ludzas un Preiļu rajonos. Šajos rajonos arī vēsturiski ir maz novērojumu. Taču Austrumlatvijā tas varētu būt skaidrojams ar slikto apsekotību.

 

Aizsardzība un sabiedrības izglītošana

Lai samazinātu traucējumu ligzdošanas laikā, kā arī nodrošinātu ligzdošanas teritorijas ilgu pastāvēšanu, ap ligzdas koku aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība. Ja esošā īpaši aizsargājamā dabas teritorija nenodrošina šādu aizsardzību, Latvijas normatīvie akti paredz veidot mikroliegumus. Pēc 2007. gada datiem 60 apdzīvotās teritorijas atradās esošās vai topošās aizsargājamās teritorijās ar dažādu saimnieciskās darbības ierobežojumu (1. tabula). Kaut arī aizsargāto zivjērgļa teritoriju skaits ir liels, pašlaik zināmi tikai ~50% teritoriju ar ligzdojošajiem putniem (ņemot vērā aptuveno kopējo ligzdojošo pāru skaita vērtējumu). Līdz ar to turpmākajos gados jāveic arī neapdzīvoto ligzdu pārbaude un aizsardzības nodrošināšana arī šīm teritorijām, kā arī jāmeklē jaunas teritorijas.

 

1. tabula. 2007.gadā apdzīvoto zivjērgļa ligzdu izvietojums aizsargājamās teritorijās

Aizsargājama teritorija

Ligzdu skaits

Piezīmes

Dabas rezervāts

 3

 

Nacionālais parks

 4

Visas ligzdas dabas lieguma zonā

Dabas liegums

29

 

Mikroliegums

24

8 ligzdas jau esošajos,
6 – 2007.g. izveidotajos,
10 – vēl veidošanas procesā

 

Bieži vien nepietiek tikai ar aizsardzības statusa nodrošināšanu ligzdošanas teritorijai, lai tā pastāvētu ilglaicīgi. Ņemot vērā, ka zivjērglis ligzdu parasti taisa apkārtnē visaugstākā koka galotnē, pastāv liela varbūtība, ka ligzdu nogāž spēcīgs vējš. Sevišķi nenoturīgas ir ligzdas, kas būvētas nokaltušos kokos. 2007. gadā bija 15 šādas ligzdas. Lai nodrošinātu ilglaicīgu teritorijas pastāvēšanu, nepieciešams nostiprināt ligzdu, veidojot mākslīgu platformu kokā. Šī metode jau daudzus gadus tiek lietota daudzās valstīs (ASV, Somija, Lielbritānija, Vācija). Latvijā mākslīgās ligzdas sāktas būvēt 1982. gadā (Bergmanis 1986). 2007. gadā bija apdzīvotas 16 pirms vairāk nekā 10 gadiem būvētas mākslīgās ligzdas. Šogad uzbūvētas 34 jaunas mākslīgās ligzdas.

Liela nozīme sugas aizsardzībā ir arī sabiedrības izglītošanai. Zivjērglis bieži apmeklē zivju dīķus, radot zaudējumus īpašniekam. Īpašnieks, sargājot dīķus no zivjērgļiem, izmanto dažādus aizbaidīšanas paņēmienus, sliktākajā gadījumā pat nogalina putnus. Lai mazinātu nogalināto putnu skaitu, kā arī segtu īpašniekiem zaudējumus, ko rada zivjērglis un citas putnu sugas, 2007. gadā pieņemti noteikumi par kompensācijām. Kā šie noteikumi darbosies, rādīs laiks. Sapratnes veicināšanai projekta ietvaros izdots informatīvs plakāts, kurā izklāstīta zivjērgļa bioloģija, ekoloģija, aizsardzība un izpēte. Īpaši norādīts, ka īpašniekiem ir iespējas saņemt kompensāciju par zivjērgļa nodarītajiem būtiskajiem zaudējumiem.

Zivjērgļa mazulis ligzdā. © A. Kalvāns.

 

Sugas izpēte

Galvenie Zivjērgļa projekta izpētes virzieni 2007. gadā bija ligzdošanas biotopu izvēle un ligzdošanas sekmes. Kā parāda pagājušā gada dati, galvenais ligzdošanas biotops ir purvs, purva mala vai purva sala. Daudzas no senāk zināmajām teritorijām, kas pašlaik ir apdzīvotas, ir tieši purvos. Zivjērgļi, domājams, šo biotopu labprāt izvēlās, jo ligzdošanas sezonā purvos tie tiek traucēti mazāk. Aizvien vairāk ligzdas tiek atrastas arī atstātajos ekoloģiskajos kokos izcirtumos vai jaunaudzēs. Tas vēlreiz parāda šo koku nozīmi ne tikai nākotnē, bet jau tagad.

Ligzdošanas sekmes 2007. gadā bija samērā augstas – vidēji 2,28 mazuļi uz sekmīgu ligzdu (n=36). Salīdzinājumam 1988.–1992. gadā ligzdošanas sekmes vidēji bija 2,21 mazulis uz sekmīgu ligzdu (n=15) (M. Kreiļa nepublicēti materiāli).

Krāsainais gredzens. © A. Kalvāns.

 

Līdz šim ir tikai 10 Latvijā gredzenotu zivjērgļu atradumi, turklāt tikai divi ziemošanas vietā – Āfrikā. Lai uzzinātu vairāk par Latvijas zivjērgļa migrācijas ceļiem, ziemošanas vietām un rastu atbildes uz citiem jautājumiem, 2007. gadā tika uzsākta mazuļu gredzenošana ar krāsainiem gredzeniem (sk. att.). Šādus gredzenus var labāk pamanīt un nolasīt no lielāka attāluma. Šogad apgredzenoti pavisam 75 mazuļi, iegūti arī pirmie atradumi: Valkas raj. Pukšu purvā 10. jūlijā apgredzenots mazulis atrasts beigts zvejnieku tīklos 30. augustā Polijā (711 km attālumā no dzimšanas vietas).

 

Ja šajā pārpublikācijā ir kādas nesakritības ar oriģinālo publikāciju, par patieso lūdzam uzskatīt oriģinālo drukāto publikāciju.
Meteriāls no žurnāla "Putni dabā". Redaktors A.Bušs