Sitas - Pededzes paliene
Sitas - Pededzes dabas liegums atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā un neliela daļa Balvu novada Kubuļu pagastā. Dabas lieguma platība ir 870 ha.
Dabas vērtības dabas liegumos
Ūdeņi
Upes, vecupes, bebru uzpludinājumi - dabas liegumos sastopami lielā platībā, ar tiem saistītas arī vairākas īpaši aizsargājamas sugas. Dabas norise, kas ietekmē liegumos ūdenslīmeni ir pali. Palu laikā ledus izrauj krūmus, veidojot klajas platības. Liegumus apdraud meliorācija, jo pa izveidotajiem grāvjiem ūdens ātrāk aiztek. Grāvjiem aizaugot ar krūmiem, pļavas tiek sadalītas fragmentos. Meliorācijas rezultātā šīs vietas vairs nav piemērotas palieņu pļavu putniem, arī augu valsts kļūst mazāka.
Pļavas
Pļavas ir viena no nozīmīgākajām dabas vērtībām liegumos. Šeit sastopamas gan slapjas, gan mitras pļavas, arī parkveida pļavas. Liegumu pļavās ir sastopamas īpaši aizsargājama putnu sugas. Daudzveidību pļavās palielina atsevišķi augoši veci ozoli. Veco koku dobumos dzīvo vairākas īpaši aizsargājamas kukaiņu sugas.
Meži
Liegumos sastopami 36 ha vecu mežu. Šādiem mežiem raksturīgi lieli, veci koki, miruši koki, liela izmēra kritalas. Šāda vide nodrošina dzīves apstākļus daudz vairāk sugām. Lieguma meži, ir dažādu īpaši aizsargājamu putnu sugu dzīves vieta.
Hidroloģija
Lieguma teritorija atrodas Pededzes baseinā (Latvijā baseina lielums – 1520 km2), kas savukārt ir Aiviekstes un Daugavas baseinu daļa. Teritorijas hidrogrāfiskās sistēmas pamatu veido Pededze un tās kreisā krasta pieteka Sita, to papildina izveidotā grāvju sistēma Sitas labajā krastā pirms ietekas Pededzē, Makstiņupe (Pededzei paralēls grāvis teritorijas DA daļā), Sitai paralēls kanāls teritorijas A daļā, kā arī atsevišķi Pededzē un Sitā ietekoši grāvji. Grāvju kopējais garums dabas liegumā sasniedz aptuveni 13 km. Vislielākais grāvju tīkls ir Sitas palienē. Galvenā ūdens plūsma Sitas ielejā notiek nevis pa Sitas upi, bet gan pa Sitas kanālu, jo tas ir dziļāks un platāks. Neskatoties uz grāvju tīklu un izrakto kanālu, liegumā un tā tuvākajā apkārtnē pavasaros ūdens līmenis ir aptuveni 1 -1,5 m virs zemes. Pededzes garums ir 159 km, Latvijā – 131 km (Zīverts 1997), bet dabas liegumā aptuveni 10 km.
Vecupes
Teritorijā esošās vecupes ir visai daudzveidīgas. Daudzveidību nosaka gan vecupju vecums, novietojums ainavā, lielums, augājs u.c. faktori. Teritorijā ir samērā plaši pārstāvētas gan relatīvi jaunas (tuvu upei, mazāk aizaugušas un tml.), gan stadiāli vecākas (tālāk no upes, bieži stipri aizaugušas vai pat izzūdošas) vecupes. Pēc novietojuma ainavā teritorijā ir sastopamas gan atklātas (pļavās), gan noēnotas (mežos, krūmājos) vecupes. Šie, kā arī citi faktori ir noteicošie vecupju augāja attīstībai. Dotajam reģionam šeit konstatēts daudzveidīgs augājs ar dažādām tā aizņemtajām platībām un struktūrām. Vecupju krastos un piekrastēs konstatēts gan doņu un zemo grīšļu augājs (retāk), gan augsto grīšļu augājs (biežāk). Atsevišķās vietās vecupju piekrastēs sastopami nelieli niedrāji, upes kosas, ežgalvīšu virsūdens audzes, kā arī ir dažāda platuma purva skalbēm un kosām aizaugušas krasta joslas u.c. Atsevišķās vecupēs dominē brīvi peldošo ūdensaugu – spirodelu un ūdensziedu augājs, kā arī pavedienveida zaļaļģu segas. Pededzes upē pret Lugažiem vērojams jaunas vecupes rašanās process.
Bezmugurkaulnieki
Sitas un Pededzes palienei ir raksturīga tipiska palieņu pļavu bezmugurkaulnieku fauna.
No izmēros lielākiem kukaiņiem viegli pamanāmi taisnspārņi – mitrākās vietās sienāži Metrioptera roselii un siseņi Omocestus viridulus, sausākās vietās ar zemāku un skrajāku augāju - siseņi Chorthippus dorsatus.
Palieņu pļavas ir nozīmīga barošanās vieta daudzām ksilofāgajām sugām, to skaitā arī tādām, kuru kāpuri attīstās ārpus lieguma teritorijas esošajos skujkoku mežos, piemēram, koksngraužiem Gaurotes virginea un Leptura melanura. Ar lapukoku mežu fragmentiem un pļavās savrup stāvošajiem ozoliem ir saistīta virkne retu vaboļu sugu. Teritorijā esošo vecupju novietojums (pļavās, mežmalās, krūmājos), augājs tieši ietekmē arī tur sastopamo saldūdens bezmugurkaulnieku sugu daudzveidību un indivīdu blīvumu. Nozīmīgākās ūdens bezmugurkaulnieku sabiedrības veidojas tieši vecupēs, kur ir arī lielākā augāja daudzveidība. No konstatētajām bezmugurkaulnieku sugām vairākas sugas ir retas un/vai aizsargājamas. Teritorijā esošās bebraines faunas ziņā ir līdzīgas vecupju faunai, jo bebrainēs ir pārstāvēti gan pastāvīgi, ar ūdensaugiem bagātākas un nabadzīgākas vietas, bezaugāja zemsedze un tml. Tomēr aizsargājamo sugu klātbūtne nav konstatēta.
Liegumā konstatētas 8 īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas:
lapkoku praulgrauzis Osmoderma eremita, kuprainā celmmuša Lophria gibbosa, marmora rožvabole Liocola marmorata, spožā skudra Lasius fuliginosus, zaļā upjuspāre Ophiogomphus cecilia, raibgalvas purvuspāre Leucorrhinia albifrons, spilgtā purvuspāre Leucorrhinia pectoralis, biezā perlamutrene Unio crassus.
Putni
Pavisam dabas liegumā konstatētas 103 putnu sugas, no tām 23 ir īpaši aizsargājamas putnu sugas, bet trīs - mežirbe, rubenis, mednis ir ierobežoti izmantojamas īpaši aizsargājamas putnu sugas. Visas 23 īpaši aizsargājamās sugas ir arī Putnu direktīvas I pielikuma sugas.
- Īpaši aizsargājamo sugu vai sugu grupu eksistences prasības
Dienas plēsīgie putni
Tām dienas plēsīgo putnu sugām, kas ligzdo mežos (mazais ērglis, ķīķis), bet barojas mežmalu zonās un klajajās platībās, nepieciešams nodrošināt to vietu aizsardzību, kur atrodas ligzdas. Tās atrodas galvenokārt ārpus pašreizējā dabas lieguma, tādēļ sakarā ar mežsaimniecisko darbību ir meliorācijas un kailciršu apdraudētas. Mazajam ērglim ir vēlama pļavu pļaušana un to aizauguma mazināšana.
Dzeņi
Visām dzeņu un dzilnu sugām, tai skaitā arī retajām (baltmugurdzenis, vidējais dzenis u.c.), svarīgi ir novērst pārmērīgu mežaudžu izkopšanu, kas realizējas kā sauso, puskaltušo, daļēji kritušo un gulošo, kā arī stumbeņu izvākšana. Dzeņiem būtiski svarīgas ir vecās audzes un koki.
Pļavās ligzdojošie putni
Galvenais priekšnoteikums pļavās ligzdojošo putnu populācijas saglabāšanā ir lielas klajas pļavas, ko savukārt nodrošina to pļaušana vai ekstensīva ganīšana. Lai putni varētu sekmīgi izperēt mazuļus, pļavas jāpļauj vasaras otrā pusē, pēc 15. jūlija, bet vēlams vēl vēlāk. Papildus priekšnosacījums ķikutam ir mitra un irdena minerālaugsne, kur baroties, ko nodrošina palieņu pļavu regulāra applūšana. Protams, svarīgi ir arī tas, ka ligzdošanas periodā putni netiek traucēti.
Zīdītāji
Nav informācijas par teritorijā sastopamajiem zīdītājiem, izņemot to, ka dabas liegumā sastopams ūdrs Lutra lutra, kas ir īpaši aizsargājama suga gan saskaņā ar Latvijas, gan Eiropas Savienības likumdošanu. Tā kā dabas lieguma dabas aizsardzības prioritātes ir putni, biotopi un bezmugurkaulnieki, tad papildus pētījumi par zīdītājiem dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā netika plānoti.
Materiāls no dabas lieguma ''Sitas - Pededzes palienes'' dabas aizsardzības plāna.