Mugurves pļavas
Dabas liegums dibināts 2004. gadā 317 ha platībā un ietver daļu no Pededzes upes ielejas. Kopā ar dabas liegumiem „Sitas un Pededzes paliene” un „Pededzes lejtece” tas veido vienotu hidroloģisko sistēmu, kurā notiekošie procesi vislielākā mērā ir atkarīgi no Pededzes un to pieteku funkcionēšanas.
Augstākā prioritāte ir sugām un biotopiem, kuri Latvijā ir ļoti reti un lokāli izplatīti, tipiski Austrumlatvijas zemienei, kuri ir iekļauti Biotopu direktīvas vai Putnu direktīvas pielikumos, un tātad to saglabāšanai dabas liegumam ir vislielākā nozīme.
Tie ir:
-
Pļavās ligzdojošie putni,
-
Upju palieņu pļavas,
-
Parkveida pļavas,
-
Lapkoku praulgrauzis,
-
Dabiskie meža biotopi – veci platlapju meži,
- Atsevišķi augoši veci ozoli.
Lieguma izveidošanas galvenais mērķis ir saglabāt EP Biotopu direktīvas I pielikuma biotopus, Upju palieņu pļavas, Mēreni mitras pļavas, Parkveida pļavas, Jauktus platlapju mežus upju palienēs, II pielikuma bezmugurkaulnieku sugas lapkoku praulgrauzi Osmoderma eremita un tādu Putnu direktīvas I pielikuma sugu kā grieziCrex crex, atklātas un daļēji aizaugušas pļavas Pededzes un Mugurves upju palienēs, kā arī meža fragmentus un vecupes. kā arī vēl 17 citas Putnu direktīvas I pielikuma sugas. Dabas liegums ietver atklātas un daļēji aizaugušas pļavas Pededzes un Mugurves upju palienēs, kā arī meža fragmentus un vecupes.
Dabas liegums iekļauts Natura 2000 vietu sarakstā gan pēc Biotopu direktīvas, gan Putnu direktīvas kritērijiem. Kopā ar dabas liegumu “Sitas un Pededzes paliene” veido Putniem nozīmīgo vietu “Sitas un Pededzes sateka”
Liegumā sastopamas 31 Latvijā īpaši aizsargājamas sugas: 5 augu, sēņu un ķērpju, 7 bezmugurkaulnieku, 18 putnu un viena zīdītāju suga. Dabas liegumā ir 4 dižkoki (ozoli), 23,9 ha dabiskie meža biotopi, 4 Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu veidi. Lieguma teritorijas hidroloģisko režīmu un līdz ar dabas vērtību saglabāšanos negatīvi ietekmējusi Mugurves iztaisnošana un meliorācija liegumā un tā apkārtnē 20. gs. vidū-beigās, kā arī HES darbība uz Pededzes Jaunannas pagastā kopš 2001. gada, kuras darbības rezultātā visticamāk ir samazinājies Pededzes caurplūdums lejpus HES. Pļavas un tur sastopamās sugas negatīvi ietekmējusi apsaimniekošanas pārtraukšana pagājušā gadsimta beigās.
Hidroloģija
Lieguma teritorija atrodas Pededzes baseinā, kas savukārt ir Aiviekstes un Daugavas baseinu daļa. Teritorijas hidrogrāfiskās sistēmas pamatu veido Pededze un tās labā krasta pietekas Mugurupe un Mugurve un to papildina izveidotā grāvju sistēma Mugurves kreisajā krastā pirms ietekas Pededzē, Makstiņupe (Pededzei paralēls grāvis teritorijas ZA daļā) u.c. grāvji.
Bezmugurkaulnieki
Konstatētas sešas īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas: zaļā upjuspāre Ophiogomphus cecilia, biezā perlamutrene Unio crassus, raibgalvas purvuspāre Leucorrhinia albifrons, spilgtā purvuspāre Leucorrhinia pectoralis. lapkoku praulgrauzis Osmoderma eremita, marmora rožvabole Liocola lugubris.
Putni
Pavisam liegumā konstatētas 75 putnu sugas (D. pielik.), no kurām 18 ir Latvijā īpaši aizsargājama, no tām divas ierobežoti izmantojamas - mežirbe un rubenis. Visas 18 īpaši aizsargājamās putnu sugas ir arī Putnu direktīvas I pielikumasugas (E. pielik.).
Lieguma pļavās ligzdo grieze, ormanītis, niedrājos – Seivi ķauķis, niedru lija, bet mežos – baltmugurdzenis, vidējais dzenis, pelēkā dzilna, melnā dzilna, mežirbes barošanās vietu izmanto tādas liegumam blakus esošajos mežos vai purvos ligzdojošas īpaši aizsargājamas putnu sugas kā mazie ērgļi, ķīķi2005. gada augustā dabas liegumā pirmo reizi novērots ķikuts. Šī suga iepriekš liegumā nav konstatēta, lai gan teritorija sugas riestu konstatēšanai piemērotā laikā – vakara krēslā un naktī maija otrajā pusē un jūnija sākumā – apmeklēta 2002., 2004. un 2005. gadā.
-
Īpaši aizsargājamo sugu vai sugu grupu eksistences prasības.
Dienas plēsīgie putni
Tām dienas plēsīgo putnu sugām, kas ligzdo mežos (mazais ērglis, ķīķis), bet barojas mežmalu zonās un klajajās platībās, nepieciešams nodrošināt to vietu aizsardzību, kur atrodas ligzdas. Tās atrodas galvenokārt ārpus pašreizējā dabas lieguma, tādēļ sakarā ar mežsaimniecisko darbību ir meliorācijas un kailciršu apdraudētas. Mazajam ērglim ir vēlama pļavu pļaušana un to aizauguma mazināšana.
Dzeņi
Visām dzeņu un dzilnu sugām, tai skaitā arī retajām (baltmuguras un vidējais dzenis u.c), svarīgi ir novērst pārmērīgu mežaudžu izkopšanu, kas realizējas kā sauso, puskaltušo, daļēji kritušo un gulošo, kā arī stumbeņu izvākšana. Dzeņiem būtiski svarīgas ir vecās audzes un koki, tādēļ to ligzdošanas teritorijās jāveic veco nogabalu aizsardzība, liedzot tur mežsaimniecisko darbību.
Pļavās ligzdojošie putni
Galvenais priekšnoteikums pļavās ligzdojošo putnu populācijas saglabāšanā ir lielas klajas pļavas, ko savukārt nodrošina to pļaušana vai ekstensīva ganīšana. Lai putni varētu veiksmīgi izperēt mazuļus, pļavas jāpļauj vasaras otrā pusē, iespējami vēlāk, katrā ziņā ne agrāk kā pēc 15. jūlija. Papildus priekšnosacījums ķikutam ir mitra un irdena augsne kur baroties, ko nodrošina regulāra palieņu pļavu applūšana un pastāvīgi augsts ūdens līmenis augsnē. Protams, svarīgi ir arī tas, ka ligzdošanas periodā putni netiek traucēti.
Zīdītāji
Teritorijā sastopams ūdrs Lutra lutra un bebrs Castor fiber, kas ir Eiropas Padomes Biotopu direktīvas IV pielikuma sugas. Ūdrs iekļauts Latvijā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tā kā dabas lieguma dabas aizsardzības prioritātes ir putni, biotopi un bezmugurkaulnieki, tad papildus pētījumi par zīdītājiem dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā netika plānoti.
Materiāls no dabas lieguma ''Mugurves pļavas'' dabas aizsardzības plāna.