Putni Gulbenes novadā

Dabas liegums “Pededzes lejtece” atrodas Madonas rajona Indrānu, Balvu rajona Rugāju un Gulbenes rajona Daukstu un Stradu pagastos. Dabas lieguma kopējā platība ir 4663 ha. Valsts nozīmes dabas liegums ar platību 4150 ha ir dibināts 1999. gadā, 2004. gadā paplašināts par 513 ha. Dabas lieguma kopējā platība patreiz ir 4663 ha. Liegums ir dibināts relikto, bioloģiski daudzveidīgo mežu kompleksu, reto sugu atradņu un sugu daudzveidības saglabāšana.

Galvenās teritorijas dabas vērtības ir neregulētā Pededzes paliene ar ozolu audzēm un parkveida pļavām, meži uz slapjām minerālaugsnēm un kūdras augsnēm, kas nodrošina ar dzīves vidi tādas ES Putnu direktīvas 1. pielikuma sugas kā urālpūci, mazo ērgli, vidējo dzeni, baltmugurdzeni, griezi, melno dzilnu, pelēko dzilnu u.c., kā arī daudzas īpaši aizsargājamo bezmugurkaulnieku, augu, sēņu, sūnu un ķērpju sugas.

Aizsargājamā teritorijā pārstāvēti deviņi Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājami biotopi, vēl pieci biotopi veido kompleksus:

• dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju 5,7 ha platībā;
• sausas pļavas kaļķainās augsnēs 0,8 ha;
• sugām bagātas vilkakūlas pļavas smilšainās augsnēs 34,9 ha platībā;
• parkveida pļavas, 86 ha;
• boreālie meži, 12,7 ha platībā;
• melnalkšņu staignāji, 191,7 ha platībā;
• ozolu meži, 71,0 ha platībā;
• purvaini meži, 9,4 ha platībā;
• pārmitri platlapju meži,14,9 ha platībā;
• komplekss, kuru veido upju palieņu pļavas, mēreni mitras pļavas un sugām bagātas atmatu pļavas, 338,3 ha kopplatībā;
• komplekss, kuru veido jaukti ozolu, gobu, ošu, meži upju palienēs, ozolu meži, jaukti platlapju meži un pārmitri platlapju meži 335,3 ha kopplatībā.

Kopumā lieguma teritorijā līdz šim konstatētas 107 īpaši aizsargājamas sugas, kas vērtējams kā ļoti augsts skaits:

• 26 vaskulāro augu sugas, no tām 12 sugu aizsardzības nodrošināšanai dibināmi mikroliegumi;
• četras sēņu sugas, no tām trīs sugu aizsardzības nodrošināšanai dibināmi mikroliegumi;
• 13 ķērpju sugas, no tām sešu sugu aizsardzības nodrošināšanai dibināmi mikroliegumi;
• piecas sūnu sugas, no tām četru sugu aizsardzības nodrošināšanai dibināmi mikroliegumi;
• 24 bezmugurkaulnieku sugas, no tām sešu sugu aizsardzības nodrošināšanai dibināmi mikroliegumi;
• 23 putnu sugas, no tām 11 sugu aizsardzības nodrošināšanai dibināmi mikroliegumi;
• 10 zīdītāju sugas.

Hidroloģija

Dabas liegums ietilpst Lubāna baseina upju rajonā un atrodas Lubāna ezera plūdu zonā. Pirms ezera hidroloģijas regulēšanas pasākumiem pavasaros applūdusi 50-60 tūkst. ha liela platība.

Vecupes

Lieguma teritorijai raksturīgas dažādas Pededzes vecupes. Vecupes ar daudzveidīgu augāja struktūru – grīšļu, parastā miežubrāļa, upes kosas, dzeltenās lēpes, parastās mazlēpes, ūdensziedu, parastā elša Stratiotes aloides, Kanādas elodejas Elodea canadensis audzēm pilnībā atbilst Latvijā īpaši aizsargājamam biotopam vecupes un Eiropas Savienībā aizsargājamam biotopam dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju (3150). Šiem aizsargājamajiem biotopiem daļēji atbilst vecupes ar vienveidīgāku augāju – parasti ar slaidā grīšļa, dzeltenās lēpes un peldaugu audzēm.

Meži

Dabas lieguma mežaudzes veido gan ilglaicīgi neskarti meži Pededzes upes krastos, gan dabiski atjaunojušas mežaudzes pēc saimnieciskās darbības veikšanas, gan aizaugušas lauksaimniecības zemes, kā arī nelielas teritorijas mākslīgi atjaunotu skuju koku audžu. Gandrīz pusei mežaudžu kā valdošā koku suga meža inventarizācijas materiālos minēts bērzs – gandrīz 1,5 tūkts ha jeb 43%. Tomēr tīraudzes ir maz sastopams, parasti bērzs aug mistrojumā kopā ar egli, melnalksni, reizēm priedi. Nozīmīga bērzu audžu daļa atrodas dabas lieguma dienvidaustrumu daļā, nosusinātajos mežos starp Vecpededzi un Pededzes kanālu. Otra lielākā grupa ir melnalkšņu audzes – 783 ha jeb 23%, (aug dumbrājos un nosusinātajos meža tipos). Salīdzinoši ar vispārējo Latvijas mežu situāciju nozīmīgu daļu aizņem mežaudzes, kurās kā valdošā atzīmēta kāda no platlapju koku sugām (ozoli, oši, gobas) – gandrīz 6 % audžu (vairāk kā 215 ha). Apšu audzes aizņem 6 % mežu teritorijas, bieži piemistrojumā ir osis, paaugā liepas un gobas – ņemot vērā, ka apšu meži ir īslaicīga meža sukcesijas stadija, nākotnē arī šajās teritorijās kā valdošā koku suga veidosies platlapji. Baltalkšņu audzes aizņem salīdzinoši nelielu teritoriju (4 %), pamatā tās ir aizaugušās lauksaimniecības zemes lieguma ziemeļu daļā. Jaunaudzes vecumā līdz 20 gadiem aizņem tikai 14 % lieguma mežu teritorijas, starp tām visvairāk ir pārstāvētas bērzu un egļu audzes. Audzes, kas vecākas par 100 gadiem aizņem apmēram 330 ha jeb 9% mežu. Lielāko daļu no tām veido vecas bērzu audzes, melnalkšņu un ozolu meži.

Bezmugurkaulnieki

Dabas liegumā kopumā ir konstatētas 54 bezmugurkaulnieku sugas, kas ir retas vai tiek izmantotas kā vērtīgu biotopu indikātori, no tām 11 sugas ir Eiropas mēroga aizsargājamas sugas, 24 ir īpaši aizsargājamas sugas Latvijā, no tām 6 sugām paredzēts veidot mikroliegumus.

Putni

Dabas liegums “Pededzes lejtece” ietilpst putniem nozīmīgas vietas “Pededzes lejtece un Pārabaine” sastāvā ar kvalificējošajām sugām – melno stārķi Ciconia nigra, mazo ērgli Aquila pomarina, vidējo ērgli Aquila clanga, griezi Crex crex, urālpūci Strix uralensis un vidējo dzeni Dendrocopos medius. Teritorijā nozīmīgā skaitā ligzdo tādas ES Putnu direktīvas sugas kā urālpūce, mazais ērglis, vidējais dzenis, baltmugurdzenis, grieze, melnā dzilna, pelēkā dzilna u.c. Kopumā pēc nesenā pagātnē iegūtiem datiem un 2006. gada izpētes ir konstatētas 24 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas, 23 sugas ir ES nozīmes aizsargājamas sugas, 11 sugām paredzēts veidot mikroliegumus. No stārķveidīgajiem putniem sastopams melnais stārķis, kuram konstatētas trīs droši zināmas un viena potenciāli iespējama ligzdošanas teritorija un baltais stārķis Ciconia ciconia, kas apdzīvo teritorijas viensētas. No plēsīgajiem putniem novērots ķīķis Pernis apivorus, mazais ērglis, jūras ērglis Haliaeetus albicilla. Konstatēta arī mežirbe Bonasa bonasia, dzērve Grus grus, grieze Crex crex, meža balodis Columbus oenas, apodziņš Glauccidium passerinum, urālpūce, vakarlēpis, pelēkā dzilna, Lielais veco lapkoku mežu īpatsvars, it sevišķi ozolu audzes ar liepu, ošu un melnalkšņu piejaukumu un lielu sauso, nolūzušo, izgāzto koku skaitu, nodrošina labus apstākļus dzeņveidīgajiem putniem – baltmuguras, vidējam, trīspirkstu dzenim, melnajai un pelēkajai dzilnai, mežirbei un apodziņam. Lai saglabātu šo putnu sugu populācijas, nepieciešams īpaši aizsargāt vecos, “pāraugušos”meža nogabalus. Par būtisku, dabas lieguma putnu sugas ietekmējošo faktoru uzskatāms traucējums ligzdošanas periodā, kā galvenais cēlonis ir mežsaimnieciskā darbība ligzdošanas vietu tuvumā. Kā jūtīgākās sugas šai ziņā ir minēti vidējais Aquila clanga un mazais ērglis A. pomarina, melnais stārķis Ciconia nigra, urālpūce Strix uralensis. Vidējā ērgļa ligzdošanu būtiski ietekmē motorizētā transporta kustība pa uzlaboto meža ceļu – Bunkuru līniju.

Zīdītāji

Lieguma teritorijā novērota liela sikspārņu daudzveidība, un liels īpatņu skaits, īpaši Vecpededzes grīvas rajonā. Kopumā konstatētas 7 sikspārņu sugas, tās visas ir īpaši aizsargājamas. Sikspārņu sugu saglabāšanai ir svarīgi saglabāt vecos kokus Pededzes krastos, citi apsaimniekošanas pasākumi tām šobrīd nav vajadzīgi. Liegumā konstatēts arī ūdrs Lutra lutra un bebrs Castor fiber, šīm sugām liegumā pašlaik ir optimāli apstākļi.

Materiāls no dabas lieguma ''Pededzes lejtece'' dabas aizsardzības plāna.